Vitamīni ir bioloģiski aktīvas vielas, kas ir nepieciešami cilvēka organisma normālai darbībai. Vitamīni stimulē vielmaiņu, paaugstina darba spēju un izturību, kā arī padara cilvēka organismu izturīgu pret slimībām. Nepieciešamība pēc vitamīniem mainās atkarībā no vecuma, fizioloģiskā stāvokļa un veselības, darba, klimatiskajiem un daudziem citiem apstākļiem. Pie tam vitamīni darbojas optimāli tikai tad, ja pārējās uzturvielas ir nepieciešamā daudzumā.

Aprēķini rāda, ka cilvēka ikdienas enerģijas patēriņam atbilstošā uzturā, pat ja tas ir sabalansēts un daudzveidīgs, ir vērojams 20-30% vitamīnu deficīts.

Lai kompensētu vitamīnu trūkumu uzturā, ir noteiktas cilvēku grupas, kurām ir paaugstināts vitamīnu deficīta risks un kurām būtu nepieciešams papildus uzņemt vitamīnus:

Ja organisma vajadzība pēc vitamīniem ilgstoši netiek apmierināta, rodas vitamīnu deficīts – avitaminoze vai hipovitaminoze. Jāatzīmē, ka mūsdienās atsevišķu vitamīnu deficītu sastop reti, daudz biežāk vērojami vairāku vitamīnu maiņas traucējumi. Hipovitaminozi jeb daļēju vitamīnu trūkumu var radīt vitamīnu trūkums uzturā, traucējumi vitamīnu izmantošanā un vielmaiņas traucējumi, slikta vitamīnu uzsūkšanās. Tāpat te jāmin sezonas svārstības uzturlīdzekļu vitamīnu daudzumā, uzturlīdzekļu glabāšanas un tehnoloģiskās apstrādes nepilnības, nepareizs, nesabalansēts uzturs, augļu un dārzeņu trūkums u.c.

Taču jāatceras, ka vitamīnu pārpalikums var būt tikpat kaitīgs kā vitamīnu trūkums. Tā, piemēram, ja organismā ir pārāk daudz C vitamīna, tas var izraisīt alerģiju, kuņģa darbības traucējumus, kā arī no tā var veidoties nierakmeņi. Tāpat C vitamīna pārpalikums traucē vitamīna B6 un magnija absorbēšanu. Savukārt D vitamīna pārpalikums padara kaulus trauslus, izraisa galvas sāpes un sliktu dūšu. Pārāk lielas A, D, E, F vitamīnu devas negatīvi ietekmē aknas.