C vitamīns – viens no vispusīgākajiem vitamīniem

Share this

 

 

C vitamīns (askorbīnskābe) stiprina kapilārus un sekmē skābekļa un barības vielu nokļūšanu visās ķermeņa daļās. Tāpat tas ražo kolagēnu – audu kārtu, kas atrodas zem ādas un stabilizē kaulus. C vitamīns ir spēcīgs antioksidants, atbrīvojot ķermeni no brīvajiem radikāļiem un padara nekaitīgas skābekļa molekulas, kas vai izraisīt šūnu bojājumus, kas atkal savukārt var izraisīt vēzi, sirds saslimšanas, kataraktu, atrītu un daudzas citas veselības problēmas. C vitamīns stiprina organisma imūnsistēmu un, lai arī tas nepasargā no saaukstēšanās, tā lietošana pie pirmajiem iesnu simptomiem šo slimību novērsīs.

 

GRITAMIN® C vitamīns - palīdz stiprināt imunitāti! Īpaši ieteicams vīrusu izplatīšanās laikā!

Kā darbojas C vitamīns?

C vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns. Tā uzsūkšanās sākas jau mutes dobumā, bet galvenokārt noris tievajā zarnā. Salīdzinājumā ar citiem vitamīniem C vitamīns tiek diezgan ātri izvadīts caur nierēm. C vitamīna lielākā koncentrācija ir hipofīzē un virsnierēs. Vielmaiņā C vitamīns piedalās oksidēšanās – reducēšanās procesos, hidroksilēšanas reakcijās, kas galvenokārt nepieciešamas saistaudu veidošanā, noradrenalīna un serotonīna sintēzē, C vitamīns veicina dzelzs uzsūkšanos. C vitamīns ir tieši saistīts ar olbaltumvielu apmaiņu. C vitamīns, E vitamīns un karotīni ir dabiskie uzturā esošie antioksidanti, kas mazina skābekļa radikāļu toksisko ietekmi. Ilgstošs antioksidantu deficīts uzturā veicina audzēju un aterosklerozes attīstību.

Kas liecina par C vitamīna trūkumu organismā?

C avitaminozes galvenā izpausme ir saistaudu bojājumi, ko rada kolagēna sintēzes traucējumi. Slimību sauc par skorbutu jeb cingu. Tai raksturīga smaganu asiņošana, zobu kustēšanās un izkrišana, asinsizplūdumi ādā un iekšējā asiņošana trauslo asinsvadu dēļ, sāpes locītavās, sirdsdarbības traucējumi, muskuļu atrofija. C hipovitaminoze biežāk sastopama Eiropas ziemeļdaļas iedzīvotājiem.

Cik daudz C vitamīna organismam dienā nepieciešams?

Pieaugušam cilvēkam minimālā vajadzība pēc C vitamīna ir 10 mg dienā. Ieteicamā deva ir 75 mg vitamīna dienā jeb 25 mg/1000 kcal (smēķētājiem jāuzņem vēl papildus 35 miligrami). Grūtniecēm un zīdītājām nepieciešami 80–100 mg dienā. Tāds pats vai pat lielāks daudzums vajadzīgs smaga fiziska darba strādniekiem un augstas klases sportistiem. Tomēr zinātnieki vēsta, ka labākais daudzums dienā ir 200 miligrami – tieši tik, cik organisms spēj uzsūkt vienā reizē.

Kad ir jālieto C vitamīnu saturoši uztura bagātinātāji?

Ja vien cilvēks pilnībā neizvairās no augļiem un dārzeņiem ikdienas uzturā, pilnīgi pietiekamu C vitamīnu daudzumu var uzņemt ar pārtiku. Ja tomēr lietojat nesabalansētu uzturu, tad noteikti vajadzētu papildus lietot C vitamīnu saturošus preparātus.

C vitamīna lietošana ir pats populārākais ieteikums organisma aizsargspēju stiprināšanai. Ja jūtat, ka esat saaukstējies, pāris dienas varat to palietot. Pētījumi liecina, ka 1000 miligrami C vitamīna dienā var mazināt saaukstēšanās simptomus par 20% un slimošanas periodu samazināt apmēram par dienu.

Nozīmīgākie C vitamīna avoti uzturā

Uzturprodukti

C vitamīns, mg/100g

Upenes

177

Upeņu sula (rūpnieciskā)

30

Pētersīļu lapas

150

Mārrutki

114

Paprika

138

Briseles kāposti, nevārīti

112

Briseles kāposti, vārīti

85

Kivi

71

Ziedkāposti, nevārīti

73

Ziedkāposti, vārīti

49

Zemenes

64

Spināti

52

Baltie galviņkāposti

42

Kāposti, skābēti

20

Citrusaugļi (vidēji)

44

Citroni

51

Apelsīni

49

Apelsīnu sula (rūpnieciskā)

44

Greipfrūti

44

Greipfrūtu sula (rūpnieciskā)

43

Mandarīni

30

Kartupeļi (rudenī)

20

Kartupeļi (pavasarī)

10

Kartupeļi, ar mizu vārīti

15–5

Tomāti

25

Āboli

12